Būt režisoram nozīmē vērot un izteikt savus vērojumus tēlos. Manī mīt divi dažādi režisori. Par saviem vērojumiem sabiedrībā un cilvēkos es runāju skatuves darbos - izrādēs, gaismas uzvedumos, pasākumos. Savukārt vērojumus dabā un cilvēka pamestās vietās es izsaku ziepjgleznās, dzīvo augu terārijos un ar dabīga sojas vaska svecēm pildītos betona traukos. 

Esmu dzimis Smiltenē 1975. gada 9. oktobrī. Esmu ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē un maģistra grādu teātra režijā un aktiermākslā Latvijas Kultūras akadēmijā. Papildu tam esmu studējis arī rakstniecību un sporta zinātni.

Darbojoties režijas jomā vairāk nekā 25 gadus, esmu radījis neskaitāmas izrādes, multimediālus uzvedumus, koncertuzvedumus un pasākumus visā Latvijā. 17 gadus esmu aktieris teātra klubā “Austrumu robeža”

Pēc savas būtības ziepjgleznas pieder lietišķajai mākslai, jo tās ir klasiskas roku ziepes no kokosa eļļas un šī sviesta ziepju masām, ko gatavo Latvijas uzņēmums "Forbury". Ziepjgleznas es sāku veidot pirms četriem gadiem. Mani allaž vilinājusi glezniecība, tomēr ota manās rokās nejūtas pārāk labi. 

Ziepjgleznas rodas bez otām - lejot, berot, iespiežot, pludinot, kausējot.  Katra no mazajām glezniņām top atsevišķi, katrai tiek veltīts laiks, katrai ir savs stāsts. Ziepjgleznās atspoguļojas mani vērojumi un sajūtas par dabu, ko gūstu gan savos laukos, gan vērojot  saulrietus, gan dodoties pārgājienos Latvijas mežu biezokņos un purvos.

Radoši cilvēki ar kopīgu domu lidojumu agrāk vai vēlāk satiekas. Ar sveču meistari Elīnu Mucenieci no Jēkabpils mēs satikāmies 2022. gadā. Tolaik strādāju pie gaismas uzveduma "Lāčplēsis" veidošanas Likteņdārzā. Man vajadzēja sveces. 

Ieraugot Elīnas darinātos betona traukus, uzreiz zināju - šīs būs "Lāčplēša" sveces. Tā sākās mūsu sadarbība, kas nu pāraugusi arī kopīgu kolekciju veidošanā. Dodoties pārgājienos, man patīk atrast cilvēka sen pamestas vietas, kur redzams laika nospiedums un dabas uzvaras gājiens. Šīs pieredzes mirkļus izsaku savās betona trauku kolekcijās, kurām Elīna piešķir jaunu dzīvību ar dabīgā sojas vaska svecēm un noskaņai atbilstošiem aromātiem.

Režijas mākslā apgūtās scenogrāfijas zināšanas un dabā pieredzētā idille rezultējas manis veidotajos telpu dekoros - dzīvo augu terārijos. Rūpīgi veidots, divus mēnešus uzraudzīts, terārijs Tavās mājās būs pašpietiekams. 

Noslēgtajā stikla traukā fotosintēzes procesā tas pats sev ražos skābekli un glikozi. Liekais mitrums caur augu lapām iztvaikos un kondensēsies uz trauka sienām, notekot atpakaļ augsnē. Un process varēs sākties atkal... Katrā terārijā atradīsi meža strautā lasītus akmeņus un kaut kur traukā slēpsies arī liecība no cilvēka pagātnes - atslēdziņa, kalta nagla vai kas cits, kas būs uzradies manā ceļā.


LĒTĀK NEBŪS!